Pievēršot sabiedrības uzmanību preses brīvības un neatkarīgas žurnālistikas nozīmei uzticamas un dzīvībai svarīgas informācijas nodrošināšanā COVID-19 pandēmijas laikā, UNESCO ir publicējis pārskatu par COVID-19 krīzes ietekmi uz žurnālistiku.
Pasaules Veselības organizācija ir paziņojusi, ka vienlaikus ar COVID-19 ir radusies otra “slimība” – “infodēmija” jeb informācijas pārbagātība. Daļa no šīs informācijas ir uzticama, daļa nav, kas apgrūtina cilvēku spējas atšķirt uzticamus avotus. UNESCO, uzsverot nepatiesas informācijas draudus, no infodēmijas ir izdalījis atsevišķu terminu “dezinfodēmija”, ar ko apzīmē dezinformāciju par COVID-19 pandēmiju. Tieši žurnālistika ir pamatā cīņai ar dezinfodēmiju, apgāžot mītus un baumas. Bez tās nepatiesas informācijas izplatība būtu neapturama.
Pārskatā secināts, ka liela daļa interneta uzņēmumu un ziņu portālu atvēl papildu resursus pastiprinātai maldinošu vai nepatiesu ziņojumu atpazīšanai un faktu pārbaudei. Ziņu portāli piedzīvo rekordlielu apmeklētību, kas saistāms ar pieaugušo pieprasījumu pēc pārbaudītas informācijas, un daļa no tiem ir atteikušies no maksas satura, lai sabiedrības interesēs nodrošinātu piekļuvi informācijai par COVID-19.
Pārskatā arī atklājās jauni riski, kas saistāmi ar valstu izsludinātajiem ārkārtas situācijas ierobežojumiem, kuri dažkārt pārkāpj starptautiski noteiktās cilvēktiesības. Tas apdraud tiesības uz vārda brīvību, piekļuvi informācijai un preses brīvību, kas ir galvenie dezinfodēmijas apkarošanas veidi. Tāpat ne tikai ir pieaudzis apdraudējums žurnālistu veselībai, ziņojot par pandēmiju, bet pret tiem arvien biežāk tiek vērsti uzbrukumi, attaisnojot to ar viltus ziņu un baumu izplatīšanu. Ņemot vērā ieņēmumu samazinājumu no reklāmām, mediju organizācijas ir bijušas spiestas atlaist žurnālistus vai samazināt publikāciju veidošanu, tādējādi apdraudot to turpmāko darbību.
Balstoties pārskatā, UNESCO mudina visas iesaistītās puses COVID-19 pandēmijas laikā pievērst īpašu uzmanību sabiedrības nodrošināšanai ar uzticamu un patiesu informāciju. Lai šo mērķi sasniegtu, nepieciešams efektīvi ierobežot un stāties pretī dezinfodēmijas izplatībai; jāpalīdz valstīm īstenot vārda brīvībai, informācijas pieejamībai un privātumam atbilstoša atbildes reakcija uz dezinformāciju; ar medijpratības un informācijpratības prasmēm jāstiprina cilvēku spējas atpazīt dezinformāciju; jāatbalsta kvalitatīva un neatkarīga žurnālistika, lai nodrošinātu pārbaudāmas un ticamas informācijas pieejamību.
Ņemot vēra, ka dezinfodēmija ir paātrinājusi COVID-19 pandēmijas izplatību, UNESCO uzsver, ka svarīga vienprātība un plaša iesaistīto pušu sadarbība dezinformācijas izplatības risku mazināšanā. Vienlaikus krīze ir radījusi jaunas iespējas stiprināt atbalstu brīviem un neatkarīgiem medijiem.
Plašāka informācija: https://en.unesco.org/sites/default/files/unesco_covid_brief_en.pdf.